Manā praksē pacienti bieži uzdod jautājumus, aiz kuriem slēpjas šaubas un bailes. Viens no visbiežāk uzdotajiem ir: «Ko darīt, ja implants neieaugs?»
Šīs bailes ir saprotamas: pieņemot lēmumu par ārstēšanu, ikviens vēlas būt pārliecināts par rezultātu. Implantoloģijas attīstības sākumā implanta ieaugšana kaulā bija viens no galvenajiem jautājumiem. Mūsdienās uzkrātie klīniskie dati ļauj daudz pārliecinošāk runāt par ārstēšanas prognozi.
Pētījumos zobu implantu piecu gadu izdzīvotības rādītājs bieži ir aptuveni 95% vai augstāks. Tas nozīmē, ka implanti saglabājas un turpina kalpot. Tomēr šis rādītājs negarantē komplikāciju neesamību un nav individuāla prognoze katram pacientam.
Mūsdienu implantoloģijā ārstēšanas panākumus vērtē plašāk nekā tikai «ieauga vai neieauga». Ir svarīgi, lai atjaunotais zobs izskatītos dabiski, harmoniski iekļautos smaidā un ļautu ērti košļāt, bet apkārtējie audi saglabātos veseli.
Tāpēc, plānojot ārstēšanu, es pievēršu uzmanību ne tikai implanta ievietošanai, bet arī gaidāmajam rezultātam: zoba novietojumam, smaganas kontūrai, estētikai un iespējai nodrošināt pilnvērtīgu kopšanu. Individuālā prognoze ir atkarīga no mutes dobuma un vispārējās veselības, smēķēšanas, higiēnas un regulārām kontroles vizītēm.
Galvenais, ko atcerēties: zobu implantācija ir ārstēšana ar augstu rezultāta prognozējamību, taču ārstēšanas plānam vienmēr jābūt individuālam. Nekautrējieties runāt par savām bailēm. Konsultācijā mēs pārrunāsim jūsu riskus un to, kā panākt funkcionālu un skaistu rezultātu.
Statistikas avots: ITI — Implant Survival and Complications.